Labi iztīrītas guļamistabas un dzīvojamās istabas ievērojami veicina jūsu komfortu pašu četrās sienās. Ar kārtību un pareizajiem padomiem jūs varat uzturēt savu mājokli tīru visu laiku, pieliekot minimālas pūles.
Tīrība un kārtība bieži tiek pieminētas vienā elpas vilcienā, tomēr tie noteikti ir temati, kas būtu jāskata atsevišķi. Mēģinājumi iztīrīt nekārtīgu māju ir nevajadzīgi apgrūtinoši un aizņem daudz laika, tāpēc mēs iesakām pirms tīrīšanas uzsākšanas veikt pamatīgu kārtošanu.
Vienkāršākais veids, kā uzturēt telpu kārtībā, ir regulāra lietu nolikšana vietā. Kārtošana ir vieglāka, ja to dara īsos piegājienos, kas jau pašā sākumā novērš biedējošā haosa rašanos. Lietas, kuras var ātri nolikt vietā, vajadzētu sakārtot tūlīt pat, nevis iekļaut tās darāmo darbu sarakstā vai tīrīšanas plānā. Visām lietām mājā jābūt savai vietai. Piemēroti konteineri, piemēram, kastes vai grozi, var palīdzēt atbrīvot virsmas, taču laiku pa laikam ir jāsakārto arī tie paši. Nepārpildiet horizontālās virsmas, piemēram, galdus, plauktus un palodzes, pretējā gadījumā vēlāk būs nepieciešama liela pacietība, lai to visu novāktu.
Par aktuālo minimālisma tēmu ir sarakstītas veselas grāmatas, tomēr pat tikai dažas vienkāršas pārdomas var sniegt lielisku rezultātu. Jo mazāk lietu jums pieder, jo mazāk būs jānovāc pirms tīrīšanas un jo vieglāk ir uzturēt kārtību ilgtermiņā. Tas izklausās gandrīz pārāk vienkārši, taču parasti viss sabrūk tieši brīdī, kad tas jāīsteno praksē. Tāpat kā kārtošanai, arī lietu šķirošanai vajadzētu pieiet ar maziem soļiem un nemēģināt izdarīt visu vienā vienīgā nedēļas nogalē.
Var palīdzēt pārdomas par to, kāpēc jums ir jāsaglabā savas mantas: Vai mēs tiešām vēlamies paturēt plauktā visus savus brīvdienu suvenīrus? Vai man ir jāatbrīvojas no visiem tiem vecajiem kriminālromāniem? Kad bija pēdējā reize, kad es vilku šo apģērba gabalu? Jums ne vienmēr ir jāveic radikāla mantu revīzija kā kārtošanas ekspertei Marijai Kondo – pat tikai atbrīvošanās no dažiem priekšmetiem var radīt jūtamu atšķirību tajā, cik ātri jūs varat tikt galā ar iknedēļas putekļu slaucīšanu. Pēc tam, kad būsiet atbrīvojies no dažām lietām, kārtošana kļūs pamanāmi vieglāka.
Izvēloties mēbeles un grīdas segumus, vajadzētu paturēt prātā, kā tie tiks tīrīti. Atvērti plaukti izskatās ļoti šiki, taču tie nodrošina daudzas virsmas, uz kurām var uzkrāties putekļi. Slēgtus skapjus un atvilktnes ir vieglāk uzturēt tīrus, ja vien nepārpildāt tos pārāk pilnus. Dažām lietām ir nepieciešama pietiekama uzglabāšanas vieta, piemēram, lai būtu plaukts pastam, nevis tās likšana uz ēdamgalda. Īpaši bieži lietotiem priekšmetiem mājā jābūt savai vietai un jābūt viegli pieejamiem. Svarīga loma ir arī virsmu materiālam un dizainam. Uz dažām mēbelēm ir redzams katrs putekļu krikumiņš: tumšas, gludas un vienkrāsainas virsmas kļūst netīras īpaši ātri. Padoms: uz dabīgā koka virsmām vai koka imitācijas virsmām putekļi parasti ir mazāk redzami.
Iztēlojieties skatu: māja spīd un laistās, tikko iztīrīta no augšas līdz apakšai, logi un durvis pēc kārtīgas vēdināšanas ir aizvērti – un tomēr, jau pēc neilga brīža uz mēbelēm, istabas augiem un grīdas atkal nosēžas pavisam plāna putekļu kārtiņa. Diemžēl slaucīšana, slaucīšana ar slotu vai sūkšana ar putekļu sūcēju bieži vien ir tikai pagaidu risinājums, jo putekļu uzkrāšanās tur, kur dzīvo cilvēki, ir neizbēgama.
Paskatoties uz putekļiem tuvplānā zem mikroskopa, redzams, ka tie ir vesels dažāda izmēra daļiņu maisījums, kas savā starpā sajaucas un apvienojas. Tur ir viss – no mirušām ādas šūnām līdz paklāju šķiedrām, ziedputekšņiem, mājdzīvnieku spalvām un smalkajiem putekļiem –, radot īstu mielastu tādiem nevēlamiem viesiem kā koksnes utis, putekļu ērcītes, baktērijas un pelējuma sporas. Atkarībā od daļiņu izmēra un svara, gaisa cirkulācija putekļus vai nu aiznesīs uz katru stūri, vai arī tie pastāvīgi griezīsies gaisā, nekur nenosēžoties.
Mājsaimniecības putekļu sastāvs atšķiras atkarībā no telpas, dzīvojamās ēkas atrašanās vietas, tajā dzīvojošo cilvēku skaita un viņu dzīvesveida. Lielāko daļu netīrumu mēs ienesam mājās ar saviem apaviem. Tāpēc ir lietderīgi izmantot sietveida, kokosa vai tekstila paklājiņus, vai gumijas profilus, kas kalpo kā netīrumu slazdi. Novietoti ieeju priekšā, tie aiztur lielāko daļu netīrumu, kas citādi nonāktu priekšnamā vai citās dzīvojamās telpās. Ar gaisu mājā tiek ienesti arī kvēpi, sēņu sporas un ziedputekšņi.
Viedokļi dalās jautājumā par to, vai labāk vispirms slaucīt putekļus vai sūkt ar putekļu sūcēju. Ja vispirms sūcat ar putekļu sūcēju, netīrumi no mēbeļu un priekšmetu putekļu slaucīšanas var nonākt uz tīrās grīdas. No otras puses, sūkšana ar putekļu sūcēju vienmēr uzrauj augšā putekļus, kas var nosēsties uz tikko noslaucītām virsmām. Vairumā gadījumu šķiet visloģiskāk vispirms noslaucīt putekļus un pēc tam izsūkt grīdu. Slaucīšana liek citiem netīrumiem, piemēram, drupatām un matiem, nokrist uz grīdas, kurus pēc tam var uzsūkt. Ja putekļu sūkšanas laikā atverat logus, lai radītu caurvēju, lielākā daļa uzrauto putekļu tiks izpūsti tieši ārā.
Tas, cik bieži jūs slaukāt putekļus, galvenokārt ir atkarīgs no tīrības pakāpes, kāda jums personīgi ir nepieciešama. Tomēr svarīga loma ir arī dzīves apstākļiem. Ja dzīvojat viens un pavadāt daudz laika ārpus mājas, putekļu slotiņa būs jāņem rokās retāk nekā četru cilvēku ģimenei. Kā likums – lielākajai daļai mājsaimniecību putekļi būtu jāslauka reizi nedēļā. Putekļi joprojām būs redzami, taču netīrumu daudzums vairumam cilvēku joprojām būs pieņemams.
