Zāliena pļaušanas augstuma pamatprincips ir – ne pārāk īsi, bet arī ne pārāk gari. Tas izklausās izplūduši, taču tas, cik īsu vai garu zālienu vajadzētu pļaut, patiešām ir atkarīgs no dažādiem faktoriem. Pārāk īsa nopļaušana kaitē zālienam un pat zāles saknēm – jo īpaši sausos un karstos gadalaikos. Rezultātā veidojas brūni plankumi. Citiem vārdiem sakot: (pārāk daudz) tiešu saules staru ir kaitīgi! Ja zāliens ir pārāk īss, saule to spēcīgi dedzina un tas zaudē spēku. Tas var veicināt nezāļu izplatīšanos, kas pamazām pārņem zālienu. Tas pats savukārt var notikt arī tad, ja zāle ir pārāk gara. Lai nodrošinātu optimālu pļaušanas augstumu, zāles pļāvējiem var manuāli iestatīt dažādus pļaušanas augstumus.
Šajā kontekstā būtiska nozīme ir vienas trešdaļas likumam un tā dēvētajam veģetācijas punktam. Tas atrodas aptuveni zāles stiebra vidējā augstumā. Ja nopļauj vairāk, ir nepieciešams diezgan ilgs laiks, līdz dzinumi atgūstas — veselīga zāliena augšana ir gandrīz neiespējama, jo īpaši tāpēc, ka pastiprināta saules gaisma papildus traucē nopļautajam mauriņam. Ko tas nozīmē konkrēti? Zālienu vienmēr vajadzētu saīsināt tikai par trešdaļu no tā pašreizējā augstuma. Tas nozīmē, ka paliek divas trešdaļas, kas ideāli atbilst attiecīgi ieteicamajam pļaušanas augstumam. Pieņemot, ka dodaties atvaļinājumā un zāliens šajā laikā izaug līdz 15 centimetriem, jums to vajadzētu nopļaut tikai par aptuveni pieciem centimetriem, t.i., neatstājot to īsāku par 10–11 centimetriem. Ekspertu padoms ir šāds: veselīgam zālienam labāk katrā reizē pļaut nedaudz mazāk, darīt to regulāri un ņemt vērā laikapstākļus, kā arī zāles stiebru stāvokli.
Triks vienmērīgam zāliena pļaušanas augstumam ir neiet nenopļautajā zāliena zonā, jo pretējā gadījumā zāles stiebri noliecas un uzreiz nepaceļas atpakaļ.